Sēšanas rakšanas rīks pārstādīšanai ar koka rokturi

1. Sēklas, kas nav dezinficētas, ir vairāk vai mazāk piesārņotas ar dažādām baktērijām un pelējumu. Mitros, siltos un slikti vēdināmos pazemes apstākļos sēklas, kas nonāk saskarē viena ar otru, var viegli izraisīt savstarpēju baktēriju un pelējuma inficēšanos, kā rezultātā palielinās slimību izraisītu dīgstu skaits un pat veselu bedrīšu sēklu puve.

2. Pēc sēklu iesēšanas zemē pietiekama ūdens uzsūkšana ir galvenais nosacījums to dīgšanai. Zemes gabalos ar sliktu augsnes mitrumu, ja kopā ir saspiestas pārāk daudz sēklu, konkurence par ūdeni neizbēgami pagarinās ūdens uzsūkšanas procesu un dīgšanas laiku.

3. Atsevišķo sēklu atšķirību dēļ atšķiras arī dīgšanas ātrums. Pēc tam, kad sēklas, kas ātri uzdīgst, paceļ augsni, citas sēklas, kas atrodas ūdens absorbcijas stadijā vai tikko uzdīgušas, tiek pakļautas gaisam, kas var viegli zaudēt ūdeni un izžūt gaisā, ietekmējot dīgtspēju.

4. Pēc tam, kad stādi ir pilnībā izauguši, vairāki stādi tiek saspiesti kopā, lai konkurētu par gaismu, ūdeni un barības vielām, veidojot tievus un vājus stādus. 5. Ciešā attāluma dēļ stādu saknes ir savstarpēji saistītas, un augi, kas jāizrauj stādu stādīšanas laikā, var viegli aiznest atlikušos augus, kā rezultātā var trūkt vai tikt bojātas saknes un tikt ietekmēta attīstības gaita. Tāpēc, sējot bedrēs, nevajag pārāk daudz sēklu un jāievēro noteikts attālums, lai nodrošinātu, ka kultūraugi dīgst agri, vienmērīgi un spēcīgi.